Satura rādītājs
Senā Ēģiptes impērija, kādu mēs to pazīstam šodien, radās Jaunās Ēģiptes laikā (apmēram 1570. - 1069. g. p.m.ē.). Tas bija Senās Ēģiptes bagātības, varas un militārās ietekmes kulminācijas laiks.
Savā apogejā Ēģiptes impērija aptvēra mūsdienu Jordāniju austrumos un stiepās uz rietumiem līdz Lībijai. No ziemeļiem tā stiepās gar Sīriju un Mezopotāmiju lejup pa Nīlu līdz Sudānai, kas bija tās dienvidu robeža.
Kāda faktoru kombinācija varēja novest pie tik spēcīgas un dinamiskas civilizācijas kā Senās Ēģiptes sabrukuma? Kādi faktori iedragāja Senās Ēģiptes sociālo kohēziju, mazināja tās militāro spēku un iedragāja faraona varu?
Saturs
Fakti par Senās Ēģiptes impērijas krišanu
- Senās Ēģiptes pagrimumu veicināja vairāki faktori.
- Pieaugošā aristokrātijas un reliģisko kultu bagātības koncentrācija izraisīja plašu neapmierinātību ar ekonomisko nevienlīdzību.
- Aptuveni šajā laikā lielas klimata pārmaiņas izpostīja ražu, izraisot masveida badu, kas iznīcināja Ēģiptes iedzīvotājus.
- Šķelšanās pilsoņu karš apvienojumā ar secīgiem asīriešu iebrukumiem mazināja Ēģiptes armijas spēku, paverot ceļu Persijas impērijas iebrukumam un Ēģiptes faraona uzurpācijai.
- Ptolemajevu dinastijas kristietības un grieķu alfabēta ieviešana mazināja seno ēģiptiešu kultūras identitāti.
- Senās Ēģiptes impērija pastāvēja gandrīz 3000 gadus, pirms Roma pievienoja Ēģipti kā savu provinci.
Senās Ēģiptes pagrimums un sabrukums
18. dinastijas ķecera ķēniņa Akhenatena nemieri lielā mērā stabilizējās un 19. dinastijas laikā tika novērsti. Tomēr 20. dinastijas (ap 1189. g. p. m. ē. līdz 1077. g. p. m. ē.) valdīšanas laikā bija vērojamas panīkuma pazīmes.
Lai gan gan ļoti veiksmīgais Ramzess II un viņa pēctecis Merneptahs (1213-1203 p.m.ē.) abi bija uzvarējuši hiksosu jeb jūras tautu iebrukumus, sakāves nebija izšķirošas. 20. dinastijas laikā, valdot Ramzemam III, jūras tautas atgriezās ar spēku. Ēģiptes faraonam atkal nācās mobilizēties karam.
Pēc tam Ramzess III sakāva jūras tautas un padzina tās no Ēģiptes, tomēr izmaksas bija postošas gan dzīvību, gan resursu ziņā. Pēc šīs uzvaras parādās skaidri pierādījumi, ka Ēģiptes darbaspēka izsīkšana smagi ietekmēja Ēģiptes lauksaimniecisko ražošanu un jo īpaši graudu ražošanu.
Karš bija iztukšojis kādreiz pārpilno Ēģiptes kasi, bet politiskā un sociālā izkliedētība ietekmēja tirdzniecības attiecības. Turklāt neskaitāmo jūras tautu uzbrukumu citām reģiona valstīm kumulatīvā ietekme radīja ekonomisku un sociālu izkliedētību reģionālā mērogā.
Klimata pārmaiņu faktori
Nīlas upe, kad tā applūst, un tās atspulgs saulrieta laikā.
Skatīt arī: Ko dzēra pirāti?Rasha Al-faky / CC BY
Senās Ēģiptes impērijas pamats bija tās lauksaimniecība. Ikgadējie Nīlas plūdi atjaunoja aramzemes joslu, kas stiepās gar upes krastiem. Tomēr impērijas pastāvēšanas beigās Ēģiptes klimats kļuva arvien nestabilāks.
Aptuveni simts gadu laikā Ēģipti nomāca nesezoniski sausuma periodi, ikgadējie Nīlas plūdi kļuva neuzticami, un zemā nokrišņu daudzuma dēļ pazeminājās ūdens līmenis. Aukstuma periodi ietekmēja arī Ēģiptes siltās kultūras, ietekmējot tās ražu.
Šo klimatisko faktoru kombinācija izraisīja vispārēju badu. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka simtiem tūkstošu seno ēģiptiešu, iespējams, gāja bojā no bada vai dehidratācijas.
Seno laiku klimata eksperti norāda, ka Nīlas zemais ūdens līmenis ir galvenais faktors, kas noteica senās Ēģiptes ekonomiskās varas un sociālās piederības samazināšanos. Tomēr šķiet, ka Nīlas nepastāvīgo plūdu periods, kas ilga divas līdz trīs desmitgades, Ēģiptes impērijas vēlākos laikos ir iznīcinājis ražu un tūkstošiem cilvēku nomāca badā, izraisot postošus iedzīvotāju zaudējumus.
Ekonomiskie faktori
Labklājības laikos nevienmērīgais ekonomisko labumu sadalījums senās Ēģiptes sabiedrībā tika novērsts, tomēr, valsts varai mazinoties, šī ekonomiskā nevienlīdzība iedragāja senās Ēģiptes sociālo kohēziju un noveda vienkāršos iedzīvotājus līdz nabadzības robežai.
Skatīt arī: Spārnu simbolikas izpēte (12 galvenās nozīmes)Vienlaikus Amona kults atguva savu bagātību un tagad atkal sacentās ar faraonu politiskās un ekonomiskās ietekmes ziņā. Tālāka aramzemes koncentrācija tempļu rokās atņēma tiesības zemniekiem. Ēģiptologi lēš, ka vienā brīdī kultiem piederēja 30 % Ēģiptes zemes.
Pieaugot ekonomiskajai nevienlīdzībai starp senās Ēģiptes reliģisko eliti un plašākām iedzīvotāju masām, iedzīvotāji kļuva arvien sašķelti. Šie konflikti par bagātību sadali grauj arī sektu reliģisko autoritāti. Tas skāra Ēģiptes sabiedrības kodolu.
Papildus šīm sociālajām problēmām šķietami nebeidzamā karu sērija izrādījās ārkārtīgi dārga.
Plaša mēroga militārās ekspansijas finansēšana šķietami nebeidzamu konfliktu virknei radīja spriedzi valdības finansiālajai struktūrai un vēl vairāk iedragāja faraona ekonomisko varu, fatāli vājinot valsti. Šo ekonomisko satricinājumu sērijas kumulatīvā ietekme mazināja Ēģiptes noturību, pakļaujot to katastrofālam sabrukumam.
Politiskie faktori
Hronisks finanšu un dabas resursu trūkums pakāpeniski iznīcināja Ēģiptes kādreiz spēcīgās varas projekcijas spējas. Vairāki izšķiroši politiski notikumi dramatiski izmainīja varas līdzsvaru Ēģiptes elites vidū, kā rezultātā valsts kļuva sašķelta.
Pirmkārt, kādreiz dominējošā un neapšaubāmā faraona loma mainījās. 20. dinastijas faraona Ramzesa III (ap 1186. līdz 1155. g. p. m. ē.), iespējams, pēdējā lielā faraona, slepkavība radīja varas vakuumu.
Lai gan Ramsesam III bija izdevies pasargāt Ēģipti no sabrukuma jūras tautu apvērsumu laikā, kad citas impērijas bronzas laikmeta beigās gāja bojā, iebrukumu nodarītais kaitējums Ēģiptei bija ļoti smags. Kad Ramss III tika nogalināts, karalis Amenmesse atdalījās no impērijas, sadalot Ēģipti divās daļās.
Pēc ieilguša pilsoņu kara un vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem atkal apvienot seno Ēģipti, impērija palika sašķelta, un to pārvaldīja brīva apvienība starp konkurējošām reģionālajām valdībām.
Militārie faktori
Mūsdienu brīva interpretācija faraonu ciematā Kairā par kaujas ainu no Ramzesa II Lielās Kadešas reljefiem uz Ramesseja sienām.
Skatīt autora lapu / Publiskais īpašums
Lai gan dārgie pilsoņu kari ievērojami iedragāja Senās Ēģiptes impērijas militāro spēku, virkne postošu ārējo konfliktu vēl vairāk noplicināja impērijas darbaspēku un militāro potenciālu un galu galā veicināja tās pilnīgu sabrukumu un galu galā Romas aneksiju.
Ārējo draudu ietekmi pastiprināja iekšējie nemieri, kas izpaudās kā pilsoņu nemieri, plaši izplatīta kapu izlaupīšana un plaši izplatīta korupcija valsts un reliģiskās pārvaldes iestāžu vidū.
671. gadā p. m. ē. agresīvā Asīrijas impērija iebruka Ēģiptē. Tā tur valdīja līdz aptuveni 627. gadam p. m. ē. Pēc Asīrijas impērijas pagrimuma 525. gadā p. m. ē. Ēģiptē iebruka Persijas Ahemenīdu impērija. Ēģipte piedzīvoja persiešu varu gandrīz gadsimtu.
Šis persiešu valdīšanas periods tika pārtraukts 402. gadā p. m. ē., kad vairākas jaunās dinastijas atguva Ēģiptes neatkarību. 3. dinastijai bija jābūt pēdējai vietējai Ēģiptes dinastijai, pēc kuras persieši atguva kontroli pār Ēģipti, lai to izspiestu Aleksandrs Lielais 332. gadā p. m. ē., kad Aleksandrs izveidoja Ptolemaju dinastiju.
Spēles beigas
Šis ilgstošo ekonomisko un politisko nemieru un postošo klimata pārmaiņu periods beidzās ar to, ka Ēģipte zaudēja suverenitāti pār lielāko daļu savas teritorijas un kļuva par provinci milzīgajā Persijas impērijā. Pēc simtiem tūkstošu mirušo iedzīvotāju nāves ēģiptiešu sabiedrība kļuva aizvien naidīgāka gan pret saviem politiskajiem, gan reliģiskajiem līderiem.
Ēģiptē sāka izplatīties kristietība, kas līdzi atnesa grieķu alfabētu. Jaunā reliģija pārtrauca daudzas senās sociālās prakses, piemēram, veco reliģiju un mumifikāciju. Tas būtiski ietekmēja ēģiptiešu kultūru.
Līdzīgi, plaši izplatoties grieķu alfabētam, īpaši Ptolemaju dinastijas laikā, pakāpeniski samazinājās hieroglifu lietošana ikdienā un valdošā dinastija nespēja ne runāt ēģiptiešu valodā, ne rakstīt hieroglifos.
Lai gan ieilgušā romiešu pilsoņu kara iznākums galu galā izbeidza neatkarīgās Senās Ēģiptes impērijas pastāvēšanu Šīs seismiskās kultūras un politiskās pārmaiņas vēstīja par Senās Ēģiptes galīgo sabrukumu.
Pārdomas par pagātni
3000 gadus plaukstošā senās Ēģiptes kultūra bija stimuls Ēģiptes impērijas uzplaukumam. Lai gan impērijas bagātība, vara un militārais spēks mainījās un mazinājās, tā lielākoties saglabāja savu neatkarību, līdz klimata pārmaiņu, ekonomisko, politisko un militāro faktoru kombinācija noveda pie tās galīgās lejupslīdes, sadrumstalotības un krišanas.
Virsraksta attēla pieklājība: Internet Archive Book Images [Nav ierobežojumu], izmantojot Wikimedia Commons
